Lizolecitīns ir dabīgais augu izcelsmes emulgators, kas veido maigas konsistences emjulsijas ar labām iesūkšanās spējām. Dzeltenīgi brūnā, sīrupveida substance ir fermentatīvi pārstrādāts lecitīns, tādējādi ir palielinātas tā šķīšanas spējas ūdenī. Lecitīni ir pārtikas rupniecībā vispopulārākie emulgatori.
Lizolecitīnus dažādas dabiskās kosmētikas ražotājfirmas pievieno, lai iegūtu vieglākas receptūras ar tauku fāzi zem 40%, starp citu to izmanto Welleda (īris - dienas krēmā, smiltsērkšķu - roku krēmā) un Lavera (neitrālā sērija).
Lizolecitīnus vajadzētu uzglabāt vēsā, tumšā vietā labi noslēgtā traukā, jo tie satur nepiesātinātas taukskābes. Pareizi uzglabājot, tos var uzglabāt 18 mēnešus.
Pielietojums
To var pievienot gan karstajām, gan aukstajām, gan arī jau gatavām emulsijām. Lizolecitīns ir spēcīgs emulgators, kuru var izmantot plašam tauku fāzes spektram (no 18-70%). Lizolecitīnu var izmantot gan kā galveno emulgatoru (nepieciešamais daudzums 3-5%), gan kā koemulgatoru (nepieciešamais daudzums 05- 1%).
Pie tam labākie rezultāti ir ar 20-45% tauku fāzi.
Lizolecitīnam ir izteikti labas iesūkšanās spējas. Tas darbojas arī kā labs aktīvo vielu transportētājs caur ādu. Kombinācijā ar nepārziepjojamām vielām (avokadins vai lanolīns), veidojas receptūras, kas labi iesūcas un ir ļoti kopjošas un ievērojami hidratizē. Iesaka izmantot lizolecitīnu un avokado vidusdaļu (avokadinu): lizolecitīns sašķidrinās un vieglāk izdala ūdeni, avokado vidusdaļa restrukturizē un fiksē raga slāņa lipīdu barjeru un notur ādā šķidrumu. Jaukta tipa ādai un taukainai ādai lizolecitīnu var izmantot kā dominējošo vai vienīgo emulgatoru; sausai ādai iesaku lizolecitīnu izmantot kā papildinājumu lipofīlam emulgatoram, piemēram, lanolīnam vai lamekremam un papildināt ar avokado vidusdaļu.
Parastās emulsijās – krēmos un lojonos ar tauku fāzi līdz 45 % lizolecitīnu(vienu vai kombinācijā ar citiem emulgatoriem) ieteicams pievienot 3% (kombinācijā ar želejveidotājiem un citiem koemulģējošiem lipīdiem, piemēram, cetilspirtu).
Mitrinošie sviesti ir ūdens-eļļā emulsijas, kuru tauku fāžu daudzums daudzkārt pārsniedz ūdens fāzes daudzumu. Piemēram, 65% tauku fāze un 35% ūdens fāze. Šādām emulsijām pietiek ar 2% lizolecitīna uz kopējo daudzumu, mazāk kā eļļa-ūdenī emulsijām, lai novērstu emulsijas sašķidrināšanos. Mitrinošos sviestus vēlams gatavot tos sagrūžot piestā, nevis kuļot ar mikseri, jo šādā attiecībā ar ūdeni, emulģēšanas process labāk veicas grūdes spēka ietekmē, tad līpīdi labāk savienosies.
Matu kopšanā lizolecitīns īsā laikā ir pierādījis savu kopjošo, attaukojošo un kondicionējošo iedarbību šampūnos (nepieciešamais daudzums 1-3 %), matu fluīdos un skalošanas līdzekļos (lizolecitīna daudzums līdz 5%), kā arī dušas želejās. Kopā ar skābu pH vērtību fosfolipīdi darbojas kā katjoniskie lipīdi un iesūcas negatīvi lādētajās bojātajās matu daļās. Svarīga ir pH vērtība. Tai jābūt 5, lai lecitīns varētu iedarboties katjoniski.
Vannas produktiem - vannas eļļām, dušas vai vannas lodītēm, pietiek ar 10 % lizolecīta saturu.
Līdzšinējie testi kopumā lizolecitīnu attēlo kā emulgatoru ar plašu tauku un ūdens fāzes lielumu un izmantoto tauku kušanas temperatūru. Ādas un matu kopšanas līdzekļu receptūras ar lizolecitīnu ir atzītas par ļoti kopjošām un ādai un matiem patīkamām. Par problemātiskām ir atzītas emulsijas, kurās tauku un ūdens fāžu attiecības atrodas tuvu viena pie otras (ap 50:50). Drošāk izvēlēties tauku un ūdensfāžu attiecību vairāk atšķirīgās proporcijās.
Apstrāde
Apstrādes procesā vajadzētu ņemt vērā dažas īpatnības. Lizolecitīnam nav recinātāja īpašību, tādēļ vajadzētu palielināt sviesta, vaska, lanolīna un/vai recinātāja daudzumu. Kombinācijā ar lizolecitīnu bišu vasks zaudē savu „vaskainību” un rada samtainu maigumu, un lanolīns zaudē savu „lipīgo smagumu” un iedarbojas intensīvi mitrinoši.
To var izšķīdināt gan karstā ūdens, gan karstā tauku fāzē. Emulsijas iegūst vieglu vaniļas nokrāsu. Emulsijas sākumā ir šķidras un nepieciešamas 1-2 dienas, lai tās iegūtu beigu konsistenci. Briešanas laikā emulsijas ieteicams apmaisīt, respektīvi, sakratīt losjona pudeli. Emulsijas ar lizolecitīnu uzrāda labu panesamību, tās ātri iesūcas ādā un rada patīkamu sajūtu. Sajaukumā ar citiem emulgatoriem lizolecitīns samazina emulsiju viskozitāti. Tas ir īpaši interesanti gatavojot losjonus. Šajā gadījumā ir laba pieredze pievienojot 1% lizolecitīnu.
Lizolecitīns nav arī pH jūtīgs emulgators un tam netraucē ātra atdzesēšana aukstā ūdens peldē, taču vajadzētu izvairīties no ilgstošas karsēšanas virs 70 grādiem. Grūtības var sagādāt arī ātra iemaisīšana ūdenī tūlīt pēc tā novārīšanas. Ja emulsija zaudē savu stabilitāti, var vēlreiz pievienot lizolecitīnu.
Lizolecitīnam nepatīk pārlieku strauja un ilgstoša emulģēšana ar jaudīgiem blenderiem vai mikseriem. Labāk pielietot virtuves mikseri ar mīklas jaucamo kāju, kā arī ilgstošu maisīšanu ar roku pēc pirmā emulģēšanas procesa ar mikseri.
