Emulgatori ir palīgvielas, kas spēj apvienot divas dabīgā vidē savstarpēji nesavienojamas vielas. Kosmētikas gatavošanā tos izmanto, lai pagatavotu dažādas emlsijas – krēmus un losjonus, šampūnus un kondicionierus, kuru pamatsastāvā ietilpst eļļa un ūdens. Emulgatori padara šīs vielas stabilas, neļaujot katrai atsevišķi sadalīties, vai noslāņoties. Šādas vielas izmanto ne tikai kosmētikā, bet arī pārtikā, farmācijā, mājsaimniecības preču rūpniecībā un citās lielražošanās. Jau antīkajā Grieķijā cilvēki kosmētikā izmantoja bišu vasku, bet olas dzeltenums 19.gs pirmajā pusē bija pirmais pārtikā izmantotais emulgators. Tomēr īsā derīguma termiņa dēļ ražotāji olas dzeltenumu nomainīja uz sojas pupiņu lecitīnu, kas pārtikas industrijā nu ir kļuvis par galveno emulgatoru. Arī dabiskās kosmētikas gatavotāji šo dabisko emulgatoru izmanto arvien biežāk. Tikai 20.gs. vidū sāka parādīties dažādi emulgatori, kas iegūti, savienojot dažādu taukskābju veidus. Parādījās arī sintētiskie emulgatori ar spēcīgākām virsmaktīvo vielu īpašībām. Ādai visiritatīvākie ir tā saucamie emulgatori, kas satur PEG – tātad spēcīgas virsmaktīvas vielas. Rūpniecībā tos izmanto plaši, jo šie emulgatori ir stabili un nodrošina emulsiām noturību un viendabīgumu, nepieļaujot noslāņošanos, kas dabīgajiem emlgatoriem var notikt diezgan bieži. Dabīgās, eko kosmētikas gatavotāji izmanto tikai tādus emulgatorus, kas ir ādai draudzīgi un nekādā gadījumā nesatur PEG. Izšķir dabīgos un klaiskos emulgators. Dabīgie emulgatori ir, piemēram, dažādi lecitīni un lanolīns. Klasiskie tiek izmantoti tikai kosmētikā un tie ir pārējie dabīgā kosmētikā pielietotie emulgatori.