Ķirbis kā pārtikas produkts tiek lietots jau apmēram 5000 tūkstoši gadu. Ķirbju dzimtene ir Dienvidamerika, bet pēc Kolumba vizītes tas atceļoja uz Eiropu. Ķirbis ir dārzenis, kura visas sastāvdaļas var lietot uzturā. Pat ķirbjaugu ziedus var sažāvēt un gatavot tējas, kas ziemā stimulē organisma imunitāti. Šo eļļu iegūst no izžāvētām, samaltām, un grauzdētām ķirbju sēklām. Eļļai ir brūngana nokrāsa un tā garšo pēc riekstiem. Eļļu dēvē arī par “aptieku miniatūrā”. Līdz ar lielisko garšu, dabīgā aukstās presēšanas ceļā iegūtā ķirbju sēklu eļļa satur lielu daudzumu bioloģiski aktīvo vielu: fosfolipīdu, flavonoīdu, karotenoīdu, tokoferolu, nepiesātināto taukskābju Omega-3 un Omega-6, minerālvielu, mikroelementu, fitosterolu, utt., kuras labvēlīgi ietekmē aknu darbību, uzlabo tauku vielmaiņu un asins sastāvu. Eļļā ir 53 mikro- un makroelementi. No tiem dzelzs – 13-14 mg, magnijs – 3-4 mg, cinks – 8-10 mg, selēns – 5-6 mg. Taukos šķīstošo vitamīnu kompleksu veido A, E un F vitamīni. F vitamīns pārstāvēts ar polinepiesātināto (alifātisko skābju) taukskābju – oleīnskābes, linolskābes un linolēnskābes maisījumu, kuru saturs sasniedz līdz 70%. Bagāta ar nepiesātināto augu eļļu, un satur E, A, B un C vitamīnus. Veicina lipīdu apmaiņas un holesterīna normalizēšanu, palīdz uzturēt elastīgas asinsvadu sieniņas, uzlabo asinsriti. Pasargā ādu no brīvo radikāļu iedarbības, no priekšlaicīgas novecošanas, veicina attīrīšanos, paātrina sadzīšanas un reģenerācijas procesus. Spēcīgs antioksidants.
