Sorbīts

Sorbīts ir daudzvērtīgs cukura spirts, kas dabā ir sastopams daudzos augļos, piemēram, pīlādžos (līdz pat 12%), arī bumbieros, ābolos, aprikozēs, persikos, rozīnēs un daudzos sausajos augļos. Rūpnieciski tas tiek iegūts no kukurūzas cietes. Baltais pulveris, kas šķīst ūdeni, ir bez smaržas, ar saldu garšu un karstumizturīgs. To bieži izmanto pārtikas industrijā kā saldinātāju (E420 – saukts arī par sorbitolu), jo tas satur 60% saldinošās vielas, salīdzinājumā ar cukuru. Tā pārstrādāšanai organismā nav nepieciešams insulīns, tāpēc to izmanto diabētisko ēdienu ražošanā.
 

Kosmētiskais pielietojums
Kosmētikā sorbītu lieto kā mitrinātāju līdzīgi glicerīnam, ar kuru tas ir ķīmiski līdzīgs, un kā mitrumuzturētāju. Tas ir labi kombinējams ar citiem mitrinātājiem un mitruma uzturētājiem, piemēram, urea vai hialuronskābe. Receptēs ar tenzīdiem sorbīts jūtami mazina to sausinošo iedarbību uz ādu. Optimāls daudzums ir līdz 10% tīrāmajos produktos, tādos kā attīrošie pieniņi un želejas. Lielākā koncentrācijā sorbīts iedarbojas antibakteriāli, bet tas nav pietiekoši, lai izvairītos no konservēšanas. Sorbītu vajadzības gadījumā receptēs var 1:1 aizvietot ar glicerīnu, kurš, lai arī ir lipīgāks, tomēr vairāk notur mitrumu.

Zobu pastās to var izmantot kā saldinātāju, jo sorbīts saudzē zobus, ir labi panesams un nav lipīgs kā glicerīns.
 

Daudzums
Kā mitrinātājs krēmos, šampūnos, dekoratīvajā kosmētikā 1-10 %,
kā saldinātāju zobu pastās līdz 40%.